Zinātnisko rezultātu prezentācija performancē

Viens no Valsts pētījumu programmas “Habitus” rezultātiem – ES pētniecības un inovācijas finansējuma programmas “Apvārsnis 2020” finansētais projekts “CoHERE” (“Critical Heritages: Performing and Representing Identities in Europe”, 2016-2019), kurā Latvijas Kultūras akadēmija un Habitus pētnieki piedalījās kā partneri starptautiskā komandā. Ed_1

Projekta ietvaros tapa aizraujoša zinātnisko rezultātu prezentācija muzikālas folkoratorijas “Rivers of our being” formā – ko komponēja Valdis Muktupāvels un kuras izpildījumā piedalījās Valdis un Rūta Muktupāveli, kā arī mūziķi no partneru organizācijām – Ņūkāslas universitātes un Heriota Vata universitātes. Oratorijas prezentācija notika 2018.gada 30.novembrī Edinburgā, Scottish Storytelling Centre.

Ed_2

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Latvijas Kultūras akadēmija Latvijas valsts simtgadē izdod Dziesmu un deju svētkiem veltītu monogrāfiju

MonografijaMonogrāfija “Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija” (dr. art. R.Muktupāvelas un dr.sc.soc. A.Laķes zinātniskajā redakcijā) ir tapusi valsts pētījumu programmas Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē / HABITUS (2014-2018) ietvaros, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētniekiem sadarbojoties ar Dziesmu un deju svētku kustības pārstāvjiem, ar kultūrpolitikas veidotājiem valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aprobējot pētījumu rezultātus vietēja un starptautiska mēroga konferencēs, kultūras nozares praktiķu forumos un semināros. Monogrāfijai rakstus gatavojuši Mg. iur. Līga Ābele, Dr. sc. soc. Jānis Daugavietis, Mg. art. Kristīne Freiberga, Mg. art. Agnese Hermane, Dr. sc. soc. Anda Laķe, Dr. art. Rūta Muktupāvela, Dr. art. Valdis Muktupāvels, Dr. art. Baiba Tjarve, Mg. art. Agnese Treimane, Dr. art. Anita Vaivade, Mg. art. Līga Vinogradova, Dr. oec. Ieva Zemīte.

Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde monogrāfijas ievadā par Dziesmu un deju svētkiem saka: “Jau teju 150 gadu mēs, latvieši, līdzīgi kā mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši, esam pasaulē unikālas kultūras tradīcijas mantinieki. Dziesmu un deju svētki, dzimuši kā Vispārējie dziedāšanas svētki, ir Baltijas tautu radošās daudzveidības spilgtākā izpausme un nacionālās identitātes simbols. Latvijā mēdzam ar bijību teikt – dziesmu svētki ir latviešu tautas reliģija.”

Monogrāfijā Dziesmu un deju svētki skatīti kā nacionāla mēroga tradīcija, kuras mantojuma kopienu veido Baltijas valstu iedzīvotāji, kopjot un sargājot tradīciju, vienlaikus diskutējot un meklējot katrai tautai un šim laikam piemērotākos pārmantošanas modeļus. Autori koncentrējās uz aktuālo tradīcijas reprezentācijas formu analīzi, kas ļauj runāt par Dziesmu un deju svētkiem “šeit” un “tagad”, strukturāli nodalīt dažādus tradīcijas elementus, uzsvērt atšķirīgu iesaistīto pušu Dziesmu un deju svētku pieredzējuma atšķirības, kā arī meklēt konsensu attiecībā uz pārmantošanas stratēģijām mūsdienu kultūrvidē. Katrs monogrāfijas autors veica unikālu ieguldījumu kāda tradīcijas aspekta izpētē, turpinot un apliecinot līdzšinējo vai apgūstot jaunu, savām zinātniskajām interesēm atbilstošu pētniecisku pieeju tradīcijas fenomenam.

29. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotās konferences “Dziesmu un deju svētki ceļā uz tradīcijas 150-gadi” ietvaros notika kolektīvās monogrāfijas atvēršanas svētki.

Monogrāfija paredzēta augstskolu studentiem un docētājiem, kultūras mantojuma, kā arī citu saistītu kultūras norišu jaunajiem un pieredzējušajiem pētniekiem, kultūrpolitikas veidotājiem, tradīcijas mantojuma kopienas pārstāvjiem un ikvienam, kuru interesē Dziesmu un deju svētku fenomens.

Grāmatas izdevējs un izplatītājs ir SIA J.Rozes apgāds, tā ir pieejama grāmatnīcās visā Latvijā.

Foto: Ilmārs Znotiņš

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Jauna tīmekļa vietne par tautas mūzikas instrumentiem Latvijā

IMG-20180422-WA0001

Pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra iniciatīvas un ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu mērķim “Digitālo mācību līdzekļu izveide” plašākai publikai kļuvusi pieejama jauna tīmekļa vietne www.tautasmuzikasinstrumenti.lv, kas palīdzēs interesentiem iegūt plašākas zināšanas par tautas mūzikas instrumentiem Latvijā. Projekta pirmajā posmā īpaša uzmanība pievērsta koklēm, piedāvājot vairāk nekā 40 mācību video etnogrāfiskās kokles spēles pamatu un repertuāra apguvei.

Projekta pirmais posms tapis Valsts pētījumu programmas “Habitus” ietvaros un veidots, sadarbojoties Latvijas Kultūras akadēmijai, biedrībai “Culturelab” un mārketinga aģentūrai “New Black”.

No plašā tautas mūzikas instrumentu klāsta ir izraudzīti tādi, kuru muzikālās kvalitātes ļautu tos izmantot dažādās mūsdienu muzicēšanas situācijās – no meditācijas līdz koncertskatuvei. Projekta veidotāji cer, ka tīmekļa vietne kalpos kā atspēriena punkts dažu pavisam retu mūzikas instrumentu spēles un izgatavošanas tradīciju atdzimšanai Latvijā, līdzīgi, kā to šobrīd var novērot ar koklēm.

“Mūsdienās, kad cilvēki vairs nedzīvo kā senāk un kad ir ieviesušies daudzi mūsdienu kultūrai raksturīgie instrumenti, arvien skaidrāka ir sajūta par to, ka tradicionālo instrumentu nozīme nav mazinājusies, tieši otrādi – tie arvien ir vajadzīgi kultūras daudzveidības un savpatības uzturēšanā, bet galvenais – tie var atklāt jaunus muzikālās izteiksmes apvāršņus, iedvesmot dažādām mūzikas aktivitātēm un piepildīt emocionālo vajadzību pēc savas kultūras saknēm,” saka projekta koncepcijas autors Valdis Muktupāvels. Jaunā mājaslapa lielā mērā balstīta viņa apjomīgajā pētījumā, kas publicēts monogrāfijā “Tautas mūzikas instrumenti Latvijā” (LU Akadēmiskais apgāds, 2017).

Padziļinātai tradicionālās mūzikas kultūras iepazīšanai noderēs tīmekļa vietnē iekļautie ieteicamās literatūras un skaņu ierakstu saraksti. Mūzikas instrumentu meistaru un skolotāju saraksts ir, iespējams, plašākā Latvijā publiski pieejamā datubāze, kas ļaus ikvienam interesentam tik pie sava tautas mūzikas instrumenta vai satikt padomdevēju spēles apguvē.

Plānots turpināt digitālā mācību līdzekļa izstrādi, papildinot citu tautas mūzikas instrumentu sadaļas ar informāciju un video materiāliem šo instrumentu spēles apgūšanai. Tāpat veidotāji cer, ka mūzikas skolas, folkloras kopas, nozares profesionāļi, mūzikas instrumentu meistari, skolotāji, citi interesenti un tautas mūzikas instrumentu spēles entuziasti gan komentēs šajā lapā ievietoto materiālu pielietojamību, gan sniegs jaunus ierosinājumus mājas lapas turpmākai papildināšanai. Saziņai pieejama e-pasta adrese tautasmuzikasinstrumenti@gmail.com.

Digitālā mācību līdzekļa – tīmekļa vietnes idejas autors un uzturētājs ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Projekta pirmais posms tapis Valsts pētījumu programmas “Habitus” ietvaros un veidots, sadarbojoties Latvijas Kultūras akadēmijai, biedrībai “Culturelab” un mārketinga aģentūrai “New Black”. Līdzeklis top ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu mērķim “Digitālo mācību līdzekļu izveide”.

Fotogrāfijas no tautasmuzikasinstrumenti.lv atklāšanas pasākuma Koka Rīga (fotogrāfiju autore: Aija Melbārde) pieejamas šeit.

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Īstenots pētījums par Dziesmu un deju svētkiem Baltijas valstīs

Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs 2017.gadā īstenoja pētījumu par Dziesmu un deju svētkiem Baltijas valstīs, kura ietvaros tika veikta reprezentatīva Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptauja ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju iesaistes veidus un attieksmi pret svētkiem, kā arī izpētīt līdzdalību dažādās interešu izglītības aktivitātēs, kolektīvos, amatiermākslas grupās, kas ir būtisks nosacījums, lai kļūtu par Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Pētījuma mērķa grupa bija Baltijas valstu pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma lauka darbu pēc LKA pasūtījuma veica KANTAR TNS, veicot specializēto aptauju (ad hoc) un aptaujājot 1010 cilvēkus katrā valstī. Pētījums tika veikts LKA ZPC īstenotās valsts pētījuma programmas Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē/HABITUS un ES programmas Apvārsnis 2020 pētniecības projekta CoHere Kritiskais mantojums: identitātes izpausmes un reprezentācija Eiropā ietvaros.

Projektā piedalās LKA ZPC vadošā pētniece prof. Rūta Muktupāvela (vadītāja), LKA ZPC vadošā pētniece Anda Laķe, LKA ZPC pētniece Baiba Tjarve, LKA ZPC zinātniskā asistente Līga Vinogradova, LU profesors Valdis Muktupāvels.

Ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit.

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Valda Muktupāvela grāmata “Tautas mūzikas instrumenti Latvijā” iegūst atzinību

Latvijas Zinātņu akadēmija par vienu no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2017. gadā atzina Latvijas Universitātes profesora un Latvijas Kultūras akadēmijas īstenotās Valsts pētījumu programmas “Habitus” pētnieka Valda Muktupāvela grāmatu “Tautas mūzikas instrumenti Latvijā”, kas iznāca 2017. gadā LU Akadēmiskajā apgādā.
Apkopojot vēstures, organoloģijas, folkloristikas, valodniecības un citus datus, Valdis Muktupāvels ir izstrādājis kvalitatīvi jaunu skatījumu uz Latvijas tautā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem. Balstoties uz Eiropas organoloģijas sasniegumiem un pieredzi, ir izveidota mūzikas instrumentu sistemātika, tā ļaujot Latvijas organoloģijas materiālu iekļaut starptautiskā apritē. Pētījums ir publicēts monogrāfijā, enciklopēdiski plašais izdevums ir papildināts ar 157 vēsturiskiem un Latvijas muzejos fotografētiem attēliem, instrumentu izplatības kartēm, nošu pielikumu un rādītājiem.

Grāmatai ir sagatavots tulkojums angļu valodā, un tādējādi unikālais pētījums būs pieejams ne tikai Latvijā, bet starptautiskā mērogā.

Gada balva par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē tiek pasniegta kopš 2002. gada. Tai savus sasniegumus var pieteikt universitātes, augstskolas, institūti, zinātniskie centri, kā arī LZA locekļi. Pieteikumus sākotnēji vērtē LZA zinātņu nodaļas, bet pēc tam vairākās kārtās – LZA prezidijs, kas arī izveido galīgo sarakstu.

Gada balva par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē tiek pasniegta kopš 2002. gada. Tai savus sasniegumus var pieteikt universitātes, augstskolas, institūti, zinātniskie centri, kā arī LZA locekļi. Pieteikumus sākotnēji vērtē LZA zinātņu nodaļas, bet pēc tam vairākās kārtās – LZA prezidijs, kas arī izveido galīgo sarakstu.

Valdis GramataMuktupāvels stāsta par savu pētījumu un nomināciju Latvijas Zinātņu akadēmijas gada balvai par zinātnes sasniegumiem 2017.gadā.

Valdis Muktupāvels. „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā”. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2017, 320 lpp.

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Gunta Šmidchena grāmatas “Dziesmu vara” atvēršana

Dziesmu_vara_ielugums

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

“Habitus” pētnieku publikācijas Zinātniskā rakstu krājuma “Kultūras krusptunkti” 9.izdevumā

14976885_1225438330832780_2324457649301540344_o

3.novembrī Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskās zinātniskās konferences “Kultūras krustpunkti X” ietvaros tika atklāts Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra starptautiskai auditorijai paredzēts elektronisks zinātnisko rakstu krājums angļu valodā “Culture Crossroads”, kurš pieejams mājaslapā www.culturecrossroads.lv .

Lai gan rakstu krājums joprojām saglabājis savu starpdisciplināro un multidisciplināro virzienu, šajā rakstu krājumā salīdzinoši liela daļa rakstu veltīti “Habitus” tēmām, kur pētniecība notiek sadarbībā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanā iesaistītajām valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām. “Culture crossroads” 9.izdevumā (pieejams šeit) ir apkopoti būtiskākie šo pētījumu rezultāti – ir iekļauti ASV, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas zinātnieku pētījumu rezultāti, akcentējot nacionālu kultūras fenomena salīdzinošas izpētes iespējas un glokalizācijas izpausmes.

Izdevumā pieejamās “Habitus” pētnieku publikācijas:

Dr.sc.soc. Anda Laķe, Mg.art. Līga VinogradovaVisual research methods in the study of tradition: the case of the Latvian Song and Dance Celebration.

Dr.art. Rūta Muktupāvela, Mg.art. Agnese Treimane, Restoration of the Linguistic Tradition of Ethnic Livs: Aspects of Motivation.

Ārvalstu pētnieku publikācijas par Dziesmu un deju svētku tradīciju:

PhD Guntis Šmidchens, A Heritage of Baltic Song Celebration Songs.

PhD Rita Repšienė, PhD Odeta Žukauskienė, The Song Celebration as Power of Cultural Memory and a Mission of Modernity.

PhD Aida Savicka, The Song and Dance Celebration in Lithuania: Public engagement, the festival’s concept and evaluation.

C.Phil Indra EkmanisSteps of the nation: Latvian dance and identity in the diaspora.

Foto: Aija Melbārde.

 

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

“Habitus” pārstāvji Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kultūras krustpunkti X”

14976403_1225997584110188_2769236705811789938_o

No 2. līdz 5. novembrim notika jau desmitā Latvijas Kultūras akadēmijas organizētā kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā Starptautiskā zinātniskā konference “Kultūras Krustpunkti”, kas šogad izvērtās konferenču sērijā un ietvēra dažādus notikumus. Kā ierasts, tajā jaunākos pētījuma datus prezentēja arī “Habitus” pārstāvji.

2.novembrī Konferences ietvaros norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas kopīgi rīkotā starptautiskā konference „Dziesmu un deju svētki rītdienai”, kur, kā jau ziņots iepriekš, piedalījās četri “Habitus” pārstāvji – Anda Laķe, Rūta Muktupāvela, Agnese Hermane un Līga Vinogradova.

3. novembrī, Latvijas Kultūras akadēmijā notika konferences „Kultūras Krustpunkti X” plenārsēde „AK! jeb aktuālais kultūrā”, kuras ietvaros Guntis Šmidchens (Vašingtonas Universitāte), Rūta Muktupāvela (Latvijas Kultūras akadēmija) un Valdis Muktupāvels (Latvijas Universitāte), uzstājās ar prezentāciju “Dziesmotas sarunas”, atklājot G. Šmidchena grāmatas “Dziesmas vara” latviešu valodas izdevumu.

Plenārsēdes noslēgumā tika prezentēti divi LKA Zinātniskās pētniecības centra sagatavoti zinātnisko rakstu krājumi: 1) starptautiskai auditorijai paredzēts elektronisks zinātnisko rakstu krājums angļu valodā “Culture Crossroads”, www.culturecrossroads.lv; 2) zinātnisko rakstu krājums “Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi 2016”. Krājumā pieejamas arī “Habitus” pētnieku publikācijas (skatīt šeit).

4. novembrī LKA Teātra mājā Zirgu Pasts (Rīgā, Dzirnavu ielā 46) norisinājās konferences „Kultūras Krustpunkti X” darbs tematiskajās sekcijās. Vienā no tām ar referātu uzstājās “Habitus” pārstāvji Jānis Daugavietis un Agnese Treimane, “Gaumju sadursmes un sekas Dziesmu un deju svētku procesā”.

Vairāk par konferenci https://www.facebook.com/KulturasKrustpunkti.

Foto: Aija Melbārde

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Aizvadīta Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības konference „Dziesmu un deju svētki rītdienai”

14940081_1223921824317764_1207023626635201850_o

2016. gada 2. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā, Rīgā notika Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības konference „Dziesmu un deju svētki rītdienai”, kuru rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Kultūras akadēmija un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.

Konferencē piedalījās Dziesmu un deju svētku tradīcijas pētnieki un svētku kustībā iesaistītie no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, iezīmējot dažādās attīstības stratēģijas tradīcijas saglabāšanā, kopīgo un atšķirīgo.

Latviju pārstāvēja Valsts pētījumu programmas Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē (“Habitus”) pētnieki ar četriem referātiem:

  • Projekta vadītāja prof.Anda Laķe, Dziesmu un deju svētki Igaunijā, Latvijā, Lietuvā: dažādi ceļi kā tradīcijas attīstības resurss;
  • Programmas vadītāja prof.Rūta Muktupāvela, Nacionālās identitātes zīmološana kolektīvajās performatīvajās praksēs;
  • Pētniece Agnese Hermane, Kolektīvu vadītāju loma Dziesmu un deju svētku tradīcijas pārmantošanā.
  • Zinātniskā asistente Līga Vinogradova, Dziesmu un deju svētku tradīcija māksliniecisko kolektīvu ikdienas praksēs.

Konferences 1.daļu iespējams noskatīties šeit.

Konferences programma pieejama šeit.

Foto: Aija Melbārde.

 

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Albuma “Trejdeviņi koklētāji” ieskandināšana

2.jūnijā plkst. 18.00, Latvijas Institūta zālē, Pils ielā 21, notiks albuma (grāmatas un CD) “Trejdeviņi koklētāji” ieskandināšana Rīgā, kuras sastādītājs ir “Habitus” pētnieks Valdis Muktupāvels. Albums sagatavots ar valsts pētījuma programmas “Habitus” līdzdalību.

Kultūras menedžmenta centrs “Lauska” laiž klajā albumu (grāmata un CD) “Trejdeviņi koklētāji”, tā ieskandināšana Rīgā notiks ceturtdien, 2.jūnijā plkst. 18.00 Latvijas Institūta zālē, Pils ielā 21. Ieeja brīva. Piedalīsies albuma sastādītājs Valdis Muktupāvels, koklētāji Latvīte Cirse, Sanita Sprūža un citi.

Albums piedāvā mūsdienu kokles spēles panorāmu Latvijā: te vienkop skan dažāda veida šobrīd spēlētās kokles – tradicionālās, modernizētās, elektriskās un koncertkokles. Arī skaņdarbu stilistika ir daudzveidīga – no tradicionāla autentiskuma līdz mūsdienīgiem eksperimentiem un minimālistiskām meditācijām, no kokļu solo, duetiem un ansambļiem līdz kopspēlei ar ģitāru, vijolēm, čellu, perkusijām, saksofonu un citiem instrumentiem. Mūziku papildina bagātīgi ilustrēta grāmata ar Valda Muktupāvela apskatu par koklēšanas tradīcijas attīstību Latvijā un projektā iesaistīto koklētāju komentāriem un atziņām.

Albumā dzirdēsim tādus koklētājus kā Valdis Muktupāvels, Latvīte Cirse, Laima Jansone, Māris Muktupāvels, Dina Liepa, Baiba Indrēvica, Sanita Sprūža, Kristīne Ādmine, Leanne Barbo, Ansis Jansons, Jenni Venelainena un ansambli Cantata.

Skaņdarbs “Melnā jūra”, ko izpilda Valdis Muktupāvels (kokle) un Ainars Šablovskis (alta saksofons) noklausāms šeit:

https://soundcloud.com/lauska/melna-jura-valdis-muktupavels-ainars-sablovskis

Albums iznāk ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed
  • Kalendārs

    << Dec 2018 >>
    MTWTFSS
    26 27 28 29 30 1 2
    3 4 5 6 7 8 9
    10 11 12 13 14 15 16
    17 18 19 20 21 22 23
    24 25 26 27 28 29 30
    31 1 2 3 4 5 6
  • Pieteikties jaunumiem

  • Atbalsta

    Izglītības un zinātnes ministrija - Logo Studiju un zinātnes administrācija - Logo