Jauna tīmekļa vietne par tautas mūzikas instrumentiem Latvijā

IMG-20180422-WA0001

Pēc Latvijas Nacionālā kultūras centra iniciatīvas un ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu mērķim “Digitālo mācību līdzekļu izveide” plašākai publikai kļuvusi pieejama jauna tīmekļa vietne www.tautasmuzikasinstrumenti.lv, kas palīdzēs interesentiem iegūt plašākas zināšanas par tautas mūzikas instrumentiem Latvijā. Projekta pirmajā posmā īpaša uzmanība pievērsta koklēm, piedāvājot vairāk nekā 40 mācību video etnogrāfiskās kokles spēles pamatu un repertuāra apguvei.

Projekta pirmais posms tapis Valsts pētījumu programmas “Habitus” ietvaros un veidots, sadarbojoties Latvijas Kultūras akadēmijai, biedrībai “Culturelab” un mārketinga aģentūrai “New Black”.

No plašā tautas mūzikas instrumentu klāsta ir izraudzīti tādi, kuru muzikālās kvalitātes ļautu tos izmantot dažādās mūsdienu muzicēšanas situācijās – no meditācijas līdz koncertskatuvei. Projekta veidotāji cer, ka tīmekļa vietne kalpos kā atspēriena punkts dažu pavisam retu mūzikas instrumentu spēles un izgatavošanas tradīciju atdzimšanai Latvijā, līdzīgi, kā to šobrīd var novērot ar koklēm.

“Mūsdienās, kad cilvēki vairs nedzīvo kā senāk un kad ir ieviesušies daudzi mūsdienu kultūrai raksturīgie instrumenti, arvien skaidrāka ir sajūta par to, ka tradicionālo instrumentu nozīme nav mazinājusies, tieši otrādi – tie arvien ir vajadzīgi kultūras daudzveidības un savpatības uzturēšanā, bet galvenais – tie var atklāt jaunus muzikālās izteiksmes apvāršņus, iedvesmot dažādām mūzikas aktivitātēm un piepildīt emocionālo vajadzību pēc savas kultūras saknēm,” saka projekta koncepcijas autors Valdis Muktupāvels. Jaunā mājaslapa lielā mērā balstīta viņa apjomīgajā pētījumā, kas publicēts monogrāfijā “Tautas mūzikas instrumenti Latvijā” (LU Akadēmiskais apgāds, 2017).

Padziļinātai tradicionālās mūzikas kultūras iepazīšanai noderēs tīmekļa vietnē iekļautie ieteicamās literatūras un skaņu ierakstu saraksti. Mūzikas instrumentu meistaru un skolotāju saraksts ir, iespējams, plašākā Latvijā publiski pieejamā datubāze, kas ļaus ikvienam interesentam tik pie sava tautas mūzikas instrumenta vai satikt padomdevēju spēles apguvē.

Plānots turpināt digitālā mācību līdzekļa izstrādi, papildinot citu tautas mūzikas instrumentu sadaļas ar informāciju un video materiāliem šo instrumentu spēles apgūšanai. Tāpat veidotāji cer, ka mūzikas skolas, folkloras kopas, nozares profesionāļi, mūzikas instrumentu meistari, skolotāji, citi interesenti un tautas mūzikas instrumentu spēles entuziasti gan komentēs šajā lapā ievietoto materiālu pielietojamību, gan sniegs jaunus ierosinājumus mājas lapas turpmākai papildināšanai. Saziņai pieejama e-pasta adrese tautasmuzikasinstrumenti@gmail.com.

Digitālā mācību līdzekļa – tīmekļa vietnes idejas autors un uzturētājs ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Projekta pirmais posms tapis Valsts pētījumu programmas “Habitus” ietvaros un veidots, sadarbojoties Latvijas Kultūras akadēmijai, biedrībai “Culturelab” un mārketinga aģentūrai “New Black”. Līdzeklis top ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu mērķim “Digitālo mācību līdzekļu izveide”.

Fotogrāfijas no tautasmuzikasinstrumenti.lv atklāšanas pasākuma Koka Rīga (fotogrāfiju autore: Aija Melbārde) pieejamas šeit.

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Īstenots pētījums par Dziesmu un deju svētkiem Baltijas valstīs

Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs 2017.gadā īstenoja pētījumu par Dziesmu un deju svētkiem Baltijas valstīs, kura ietvaros tika veikta reprezentatīva Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptauja ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju iesaistes veidus un attieksmi pret svētkiem, kā arī izpētīt līdzdalību dažādās interešu izglītības aktivitātēs, kolektīvos, amatiermākslas grupās, kas ir būtisks nosacījums, lai kļūtu par Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. Pētījuma mērķa grupa bija Baltijas valstu pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījuma lauka darbu pēc LKA pasūtījuma veica KANTAR TNS, veicot specializēto aptauju (ad hoc) un aptaujājot 1010 cilvēkus katrā valstī. Pētījums tika veikts LKA ZPC īstenotās valsts pētījuma programmas Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē/HABITUS un ES programmas Apvārsnis 2020 pētniecības projekta CoHere Kritiskais mantojums: identitātes izpausmes un reprezentācija Eiropā ietvaros.

Projektā piedalās LKA ZPC vadošā pētniece prof. Rūta Muktupāvela (vadītāja), LKA ZPC vadošā pētniece Anda Laķe, LKA ZPC pētniece Baiba Tjarve, LKA ZPC zinātniskā asistente Līga Vinogradova, LU profesors Valdis Muktupāvels.

Ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit.

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Valda Muktupāvela grāmata “Tautas mūzikas instrumenti Latvijā” iegūst atzinību

Latvijas Zinātņu akadēmija par vienu no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2017. gadā atzina Latvijas Universitātes profesora un Latvijas Kultūras akadēmijas īstenotās Valsts pētījumu programmas “Habitus” pētnieka Valda Muktupāvela grāmatu “Tautas mūzikas instrumenti Latvijā”, kas iznāca 2017. gadā LU Akadēmiskajā apgādā.
Apkopojot vēstures, organoloģijas, folkloristikas, valodniecības un citus datus, Valdis Muktupāvels ir izstrādājis kvalitatīvi jaunu skatījumu uz Latvijas tautā dažādos laikmetos lietotiem skaņu rīkiem. Balstoties uz Eiropas organoloģijas sasniegumiem un pieredzi, ir izveidota mūzikas instrumentu sistemātika, tā ļaujot Latvijas organoloģijas materiālu iekļaut starptautiskā apritē. Pētījums ir publicēts monogrāfijā, enciklopēdiski plašais izdevums ir papildināts ar 157 vēsturiskiem un Latvijas muzejos fotografētiem attēliem, instrumentu izplatības kartēm, nošu pielikumu un rādītājiem.

Grāmatai ir sagatavots tulkojums angļu valodā, un tādējādi unikālais pētījums būs pieejams ne tikai Latvijā, bet starptautiskā mērogā.

Gada balva par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē tiek pasniegta kopš 2002. gada. Tai savus sasniegumus var pieteikt universitātes, augstskolas, institūti, zinātniskie centri, kā arī LZA locekļi. Pieteikumus sākotnēji vērtē LZA zinātņu nodaļas, bet pēc tam vairākās kārtās – LZA prezidijs, kas arī izveido galīgo sarakstu.

Gada balva par nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē tiek pasniegta kopš 2002. gada. Tai savus sasniegumus var pieteikt universitātes, augstskolas, institūti, zinātniskie centri, kā arī LZA locekļi. Pieteikumus sākotnēji vērtē LZA zinātņu nodaļas, bet pēc tam vairākās kārtās – LZA prezidijs, kas arī izveido galīgo sarakstu.

Valdis GramataMuktupāvels stāsta par savu pētījumu un nomināciju Latvijas Zinātņu akadēmijas gada balvai par zinātnes sasniegumiem 2017.gadā.

Valdis Muktupāvels. „Tautas mūzikas instrumenti Latvijā”. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2017, 320 lpp.

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Gunta Šmidchena grāmatas “Dziesmu vara” atvēršana

Dziesmu_vara_ielugums

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

“Habitus” pētnieku publikācijas Zinātniskā rakstu krājuma “Kultūras krusptunkti” 9.izdevumā

14976885_1225438330832780_2324457649301540344_o

3.novembrī Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskās zinātniskās konferences “Kultūras krustpunkti X” ietvaros tika atklāts Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra starptautiskai auditorijai paredzēts elektronisks zinātnisko rakstu krājums angļu valodā “Culture Crossroads”, kurš pieejams mājaslapā www.culturecrossroads.lv .

Lai gan rakstu krājums joprojām saglabājis savu starpdisciplināro un multidisciplināro virzienu, šajā rakstu krājumā salīdzinoši liela daļa rakstu veltīti “Habitus” tēmām, kur pētniecība notiek sadarbībā ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas uzturēšanā iesaistītajām valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām. “Culture crossroads” 9.izdevumā (pieejams šeit) ir apkopoti būtiskākie šo pētījumu rezultāti – ir iekļauti ASV, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas zinātnieku pētījumu rezultāti, akcentējot nacionālu kultūras fenomena salīdzinošas izpētes iespējas un glokalizācijas izpausmes.

Izdevumā pieejamās “Habitus” pētnieku publikācijas:

Dr.sc.soc. Anda Laķe, Mg.art. Līga VinogradovaVisual research methods in the study of tradition: the case of the Latvian Song and Dance Celebration.

Dr.art. Rūta Muktupāvela, Mg.art. Agnese Treimane, Restoration of the Linguistic Tradition of Ethnic Livs: Aspects of Motivation.

Ārvalstu pētnieku publikācijas par Dziesmu un deju svētku tradīciju:

PhD Guntis Šmidchens, A Heritage of Baltic Song Celebration Songs.

PhD Rita Repšienė, PhD Odeta Žukauskienė, The Song Celebration as Power of Cultural Memory and a Mission of Modernity.

PhD Aida Savicka, The Song and Dance Celebration in Lithuania: Public engagement, the festival’s concept and evaluation.

C.Phil Indra EkmanisSteps of the nation: Latvian dance and identity in the diaspora.

Foto: Aija Melbārde.

 

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

“Habitus” pārstāvji Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kultūras krustpunkti X”

14976403_1225997584110188_2769236705811789938_o

No 2. līdz 5. novembrim notika jau desmitā Latvijas Kultūras akadēmijas organizētā kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā Starptautiskā zinātniskā konference “Kultūras Krustpunkti”, kas šogad izvērtās konferenču sērijā un ietvēra dažādus notikumus. Kā ierasts, tajā jaunākos pētījuma datus prezentēja arī “Habitus” pārstāvji.

2.novembrī Konferences ietvaros norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas kopīgi rīkotā starptautiskā konference „Dziesmu un deju svētki rītdienai”, kur, kā jau ziņots iepriekš, piedalījās četri “Habitus” pārstāvji – Anda Laķe, Rūta Muktupāvela, Agnese Hermane un Līga Vinogradova.

3. novembrī, Latvijas Kultūras akadēmijā notika konferences „Kultūras Krustpunkti X” plenārsēde „AK! jeb aktuālais kultūrā”, kuras ietvaros Guntis Šmidchens (Vašingtonas Universitāte), Rūta Muktupāvela (Latvijas Kultūras akadēmija) un Valdis Muktupāvels (Latvijas Universitāte), uzstājās ar prezentāciju “Dziesmotas sarunas”, atklājot G. Šmidchena grāmatas “Dziesmas vara” latviešu valodas izdevumu.

Plenārsēdes noslēgumā tika prezentēti divi LKA Zinātniskās pētniecības centra sagatavoti zinātnisko rakstu krājumi: 1) starptautiskai auditorijai paredzēts elektronisks zinātnisko rakstu krājums angļu valodā “Culture Crossroads”, www.culturecrossroads.lv; 2) zinātnisko rakstu krājums “Krustpunkti: kultūras un mākslas pētījumi 2016”. Krājumā pieejamas arī “Habitus” pētnieku publikācijas (skatīt šeit).

4. novembrī LKA Teātra mājā Zirgu Pasts (Rīgā, Dzirnavu ielā 46) norisinājās konferences „Kultūras Krustpunkti X” darbs tematiskajās sekcijās. Vienā no tām ar referātu uzstājās “Habitus” pārstāvji Jānis Daugavietis un Agnese Treimane, “Gaumju sadursmes un sekas Dziesmu un deju svētku procesā”.

Vairāk par konferenci https://www.facebook.com/KulturasKrustpunkti.

Foto: Aija Melbārde

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Aizvadīta Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības konference „Dziesmu un deju svētki rītdienai”

14940081_1223921824317764_1207023626635201850_o

2016. gada 2. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā, Rīgā notika Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības konference „Dziesmu un deju svētki rītdienai”, kuru rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latvijas Kultūras akadēmija un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.

Konferencē piedalījās Dziesmu un deju svētku tradīcijas pētnieki un svētku kustībā iesaistītie no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, iezīmējot dažādās attīstības stratēģijas tradīcijas saglabāšanā, kopīgo un atšķirīgo.

Latviju pārstāvēja Valsts pētījumu programmas Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē (“Habitus”) pētnieki ar četriem referātiem:

  • Projekta vadītāja prof.Anda Laķe, Dziesmu un deju svētki Igaunijā, Latvijā, Lietuvā: dažādi ceļi kā tradīcijas attīstības resurss;
  • Programmas vadītāja prof.Rūta Muktupāvela, Nacionālās identitātes zīmološana kolektīvajās performatīvajās praksēs;
  • Pētniece Agnese Hermane, Kolektīvu vadītāju loma Dziesmu un deju svētku tradīcijas pārmantošanā.
  • Zinātniskā asistente Līga Vinogradova, Dziesmu un deju svētku tradīcija māksliniecisko kolektīvu ikdienas praksēs.

Konferences 1.daļu iespējams noskatīties šeit.

Konferences programma pieejama šeit.

Foto: Aija Melbārde.

 

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Albuma “Trejdeviņi koklētāji” ieskandināšana

2.jūnijā plkst. 18.00, Latvijas Institūta zālē, Pils ielā 21, notiks albuma (grāmatas un CD) “Trejdeviņi koklētāji” ieskandināšana Rīgā, kuras sastādītājs ir “Habitus” pētnieks Valdis Muktupāvels. Albums sagatavots ar valsts pētījuma programmas “Habitus” līdzdalību.

Kultūras menedžmenta centrs “Lauska” laiž klajā albumu (grāmata un CD) “Trejdeviņi koklētāji”, tā ieskandināšana Rīgā notiks ceturtdien, 2.jūnijā plkst. 18.00 Latvijas Institūta zālē, Pils ielā 21. Ieeja brīva. Piedalīsies albuma sastādītājs Valdis Muktupāvels, koklētāji Latvīte Cirse, Sanita Sprūža un citi.

Albums piedāvā mūsdienu kokles spēles panorāmu Latvijā: te vienkop skan dažāda veida šobrīd spēlētās kokles – tradicionālās, modernizētās, elektriskās un koncertkokles. Arī skaņdarbu stilistika ir daudzveidīga – no tradicionāla autentiskuma līdz mūsdienīgiem eksperimentiem un minimālistiskām meditācijām, no kokļu solo, duetiem un ansambļiem līdz kopspēlei ar ģitāru, vijolēm, čellu, perkusijām, saksofonu un citiem instrumentiem. Mūziku papildina bagātīgi ilustrēta grāmata ar Valda Muktupāvela apskatu par koklēšanas tradīcijas attīstību Latvijā un projektā iesaistīto koklētāju komentāriem un atziņām.

Albumā dzirdēsim tādus koklētājus kā Valdis Muktupāvels, Latvīte Cirse, Laima Jansone, Māris Muktupāvels, Dina Liepa, Baiba Indrēvica, Sanita Sprūža, Kristīne Ādmine, Leanne Barbo, Ansis Jansons, Jenni Venelainena un ansambli Cantata.

Skaņdarbs “Melnā jūra”, ko izpilda Valdis Muktupāvels (kokle) un Ainars Šablovskis (alta saksofons) noklausāms šeit:

https://soundcloud.com/lauska/melna-jura-valdis-muktupavels-ainars-sablovskis

Albums iznāk ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Diskusija “Kultūra attīstībai – kā to īstenot, kā to izmērīt?”

Pēc UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ielūguma Latvijā viesosies Kanādas kultūru daudzveidības koalīcijas ģenerāldirektors Šarls Valrāns (Charles Vallerand). Viņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze kultūrpolitikas veidošanā kā nacionālā, tā starptautiskā līmenī. Ievērojamu daļu savas profesionālās karjeras viņš veltījis starptautiskās sadarbības jautājumiem, kas saistīti ar kultūras attīstības projektu īstenošanu dažādās pasaules valstīs. Šarls Valrāns ir pazīstams kā UNESCO 2005. gada Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu konsultants un eksperts.

Vizītes ietvaros tiek rīkota publiskā diskusija “Kultūra attīstībai – kā to īstenot, kā to izmērīt?”, kas notiks Rīgā, 2016. gada 16. martā no pl. 13.00 līdz 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās, 11. stāvā. Diskusijā iekļauta Šarla Valerāna prezentācija par sabiedrības iesaisti UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības veicināšanu un aizsardzību īstenošanā un kultūras lomu kā attīstības virzītājspēkam. Habitus pētnieki Anda Laķe un Jānis Daugavietis runās par Latvijas pieredzi kultūras procesu mērīšanā un indikatoru izvēles problēmām. Diskusijas noslēgumā paredzēta ekspertu paneļdiskusija par to, vai kultūra Latvijā tiek izmantota kā instruments citu politiku īstenošanai un kāda ir pieredze izglītības, ekonomikas, reģionālās attīstības jomās. Tāpat eksperti iepazīstinās ar līdzšinējiem kultūras ietekmes pētījumiem.

Diskusija tiek rīkota Valsts pētījumu programmas “Habitus” ietvaros un sadarbībā ar Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo kultūras centru, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Kanādas vēstniecību Latvijā un Latvijas Kultūras akadēmiju. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, aicinām pieteikties pasākumam elektroniski, aizpildot vienkāršu anketu.

Pielikumā diskusijas programma.

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed

Habitus pētnieki dziesmu un deju svētku tradīciju pētīs Eiropas kontekstā

Vai un kā kultūras mantojums Eiropā cilvēkus vieno un šķir – tas ir viens no galvenajiem jautājumiem trīs gadu pētniecības projektā “CoHERE” (“Critical Heritages: Performing and Representing Identities in Europe”), ko finansiāli atbalsta Eiropas pētniecības un inovācijas finansējuma programma “Apvārsnis 2020” un kurā apvienojušies 12 partneri no dažādām Eiropas pētniecības institūcijām, tostarp – Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs.publ_att

Pētnieki no dažādiem aspektiem izzinās un identificēs atšķirības, kā cilvēki, kopienas, institūcijas Eiropas valstīs interpretē un izmanto kultūras mantojumu, un raksturos nosacījumus, kā tiek radīta piederības vai citādības sajūta. Projektā tiks analizēta muzeju, kultūras izglītības, tūrisma, valodas, mūzikas un dejas loma Eiropas un dažādu tautu kultūras identitātes stiprināšanā. LKA pētnieki turpinās un padziļinās līdz šim veiktos pētījumus par Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīciju un tās ilgtspēju mūsdienu sabiedrībā, kas aizsākti Valsts pētījumu programmas “Habitus. Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē” ietvaros, bet jau plašākā – Eiropas – kontekstā, salīdzinot nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes Baltijā ar citām UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā iekļautām tradīcijām.

Projektā piedalās 12 partneri no dažādām Eiropas valstīm: Lielbritānijas, Dānijas, Nīderlandes, Grieķijas, Turcijas, Itālijas, Beļģijas, Polijas un Latvijas, galvenokārt – augstskolu pētniecības centri. Latvijā šis ir viens no retajiem humanitāro un sociālo zinātņu jomā ES programmas “Apvārsnis 2020” atbalstītajiem projektiem. Kopumā apakšprogrammā “Eiropa mainīgajā pasaulē: iekļaujoša, novatoriska un domājoša sabiedrība” tika pieteikti 147 projekti. Iespēja īstenot pētnieciskās aktivitātes starptautiskā pētnieku konsorcijā LKA Zinātniskās pētniecības centra pētniekiem nodrošinās jaunu, unikālu pieredzi, kā arī ļaus analizēt un vērtēt Latvijas kultūras mantojuma izpausmes plašākā salīdzinošā mērogā.

Projekta vadītājs Ņūkāslas Universitātes Mākslas un Kultūras skolas profesors Kristofers Vaitheds (Christopher Whitehead) no Lielbritānijas atzīst, ka tas ir liels izaicinājums pašreizējā Eiropas politiskajā klimatā pētīt, kā dažādas kultūras mantojuma izpausmes varētu palīdzēt radīt saliedētāku Eiropu.

Projekta rezultātā paredzētas gan zinātniskas publikācijas un monogrāfijas, gan semināru un akadēmiski-lietišķu diskusiju cikli, gan virkne praktiski orientētu rekomendāciju politikas veidotājiem. Latvijas Universitātes profesors, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels ir uzņēmies projekta pētnieciskās atziņas translēt mākslinieciskā – oratorijas – formā, lai kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas un Heriota-Vata Universitātes (Lielbritānija, Edinburga) studentiem iestudētu multimediālu izrādi, kas atklātu Eiropas kultūras mantojuma tradicionālās un mūsdienīgās izpausmes.

No Latvijas puses projektu vada LKA rektore, profesore Rūta Muktupāvela, kas uzskata, ka dalība visu laiku lielākajā ES pētniecības un inovāciju programmā “Apvārsnis 2020” nacionālajai kultūras augstskolai ir nopietns izaicinājums un arī liela iespēja vienlaikus: “Skaidrs, ka gaida ļoti intensīvs darbs, tomēr noteikti priecē divas lietas – starptautisks LKA zinātnieku kapacitātes novērtējums un iespēja Eiropas līmeņa pētniecībā kā līdzvērtīgus spēlētājus iesaistīt labākos mūsu pašu maģistrantūras un doktorantūras studentus, kas jau strādā pie inovatīvām kultūras fenomenu pētniecības metodēm, piedalās starptautiskos jauno zinātnieku un mākslinieku tīklojumos, pārliecinoši turpinot LKA uzņemto izaugsmes kursu.”

Projekts tiks īstenots laika posmā no 2016. gada aprīļa līdz 2019. gada pavasarim, un tā kopējais finansējums no ES programmas “Apvārsnis 2020” ir 2,5 miljoni eiro.

Posted in Uncategorized | Language: | Comments closed
  • Kalendārs

    << Apr 2018 >>
    MTWTFSS
    26 27 28 29 30 31 1
    2 3 4 5 6 7 8
    9 10 11 12 13 14 15
    16 17 18 19 20 21 22
    23 24 25 26 27 28 29
    30 1 2 3 4 5 6
  • Pieteikties jaunumiem

  • Atbalsta

    Izglītības un zinātnes ministrija - Logo Studiju un zinātnes administrācija - Logo