Valsts pētījumu programma „Habitus”

habitus

Programmas Habitus mērķis ir noteikt latviešu nacionālo identitāti raksturojošu kultūras tradīciju saglabāšanas priekšnosacījumus un pārmantošanas kritērijus mainīgā un inovāciju piesātinātā vidē. Tā vērsta arī uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas kultūras, sociālo, ekonomisko, tehnoloģisko un politisko aspektu izpēti.

Programmu “Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē” īstenos starpdisciplināra, starpaugstskolu zinātnieku grupa sadarbībā ar nemateriālā kultūras mantojuma ieinteresētajām pusēm Latvijā un starptautiskajā vidē.

Programmas mērķis ir noteikt latviešu nacionālo identitāti raksturojošu kultūras tradīciju saglabāšanas priekšnosacījumus un pārmantošanas kritērijus mainīgā un inovāciju piesātinātā vidē.

Programmas galvenais rezultāts ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas pārmantošanas procesa revitalizācijas monitoringa sistēma, kas modificēti būtu piemērojama Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kā arī adaptējama nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas politikā. Programma paredz jauno humanitāro zinātņu pētnieku ataudzes sekmēšanu. Programmas rezultāti, pamatojoties uz plašu starptautiski salīdzinošu empīrisko datu kopu, nozīmīgi papildinās teorētisko izpratni par tradīcijas pārmantošanas nosacījumiem mūsdienu mainīgajā kultūras, sociālajā, ekonomiskajā, politiskajā vidē.

Programmas “Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē” mērķis ir noteikt latviešu nacionālo identitāti raksturojošu kultūras tradīciju saglabāšanas priekšnosacījumus un pārmantošanas (starptautiski salīdzināmus) kritērijus mainīgā un inovāciju piesātinātā vidē.

Programmas īstenošanai tiks veikti sekojoši uzdevumi:

  1. Izpētīt Dziesmu un deju svētku tradīcijas kultūras, sociālo, ekonomisko, tehnoloģisko un politisko dimensiju, raksturot minēto dimensiju nozīmības pakāpi tradīcijas attīstībā.
  2. Veikt nemateriālā kultūras mantojuma tiesību salīdzinošu izpēti, izvērtējot tiesību jaunrades iespējamos risinājumus nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un to piemērotību Latvijas situācijai, t.sk. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai.
  3. Definēt Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas noteikšanas indikatoru (kvantitatīvu un kvalitatīvu) komplektu; aprobēt tos salīdzinošā (Latvija, Lietuva, Igaunija) Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas pētījumā; izstrādāt Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstības scenārijus un radīt tradīcijas revitalizācijas monitoringa sistēmu, kas modificēti piemērojama Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
  4. Dziesmu un deju svētku ilgtspējīgas attīstības kritērijus piemērot un eksperimentāli adaptēt citu nacionālo identitāti konstruējošu kultūras tradīciju (gadskārtu tradīciju, t.sk. Līgo svētku tradīcijas, dziedāšanas tradīciju, ēdiena gatavošanas tradīciju, kapu svētku tradīciju u.c.) ilgtspējas un attīstības noteikšanai.
  5. Pētījumu rezultātus komunicēt vietēja reģionāla, nacionāla un starptautiska līmeņa semināros un konferencēs, aprobēt zinātnisko rakstu izstrādē un apkopot monogrāfijā.

Stratēģiskās vadības grupas sastāvs:

Profesore, Dr.art. Rūta Muktupāvela, programmas “Habitus” vadītāja un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore

Asociētā profesore Dr.sc.soc. Anda Laķe, projekta „Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē” vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadītāja.

Profesors, Dr.hist., Dr.habil.art. Juris Tālivaldis Urtāns, Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura apakšprogrammas “Tradicionālā kultūra un latviešu foklora” vadītājs, Latvijas Kultūras akadēmijas Promocijas, Profesoru un Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Docente, Dr.art. Anita Vaivade, Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētniece, akadēmiskās maģistrantūras studiju apakšprogrammas „Muzeju un kultūras mantojuma studijas“ vadītāja, sadarbības projekta „Pētniecības tīkla izveide nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā“ vadītāja Latvijā.

Tiesību zinātņu doktore Marija Kornū (Marie Cornu), Starptautiskās tieslietu sadarbības pētījumu centra (fr. Centre d’Etudes sur la Coopération Juridique Internationale, CECOJI) vadītāja, zinātnisko publikāciju sērijas „Droit du patrimoine culturel et naturel“ vadītāja izdevniecībā Harmattan, sadarbības projekta „Pētniecības tīkla izveide nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā“ vadītāja Francijā.

Zinātņu doktors Ulrihs Kokels (Ullrich Kockel) Kultūras un ekonomikas profesors Heriot Watt University Edinburgh, īru un Eiropas etnoloģijas profesors University of Ulster, Royal Irish Academy biedre, galvenā redaktore Anthropological Journal of European Cultures.

Signe Pujāte, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores vietniece.

Baiba Moļņika, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra p.i.

  • Kalendārs

    << Jul 2018 >>
    MTWTFSS
    25 26 27 28 29 30 1
    2 3 4 5 6 7 8
    9 10 11 12 13 14 15
    16 17 18 19 20 21 22
    23 24 25 26 27 28 29
    30 31 1 2 3 4 5
  • Pieteikties jaunumiem

  • Atbalsta

    Izglītības un zinātnes ministrija - Logo Studiju un zinātnes administrācija - Logo